Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vai tā var būt?

...un piezogas rīts pie pleca...
Mana sirds vēl brīdi pēc Tavējās sauks.
Tu tikai neatsaucies!!!
Man Tevis nepietrūkst un reizē nepietiek.

...un spoguļojas loga rūtīs,
Tavs smaids, Tavs acu smeldzīgums.
Un maza bezdelīga krūtīs
Pukst ik brīdi, kad pie Tevis domas sauc.

Vai tā var būt? vai tā var būt??!
tas viss, kas bijis paliks nesadzijis??
Viedokļi par dzejoli
 Drusts  2005-05-27 20:10 
..sasodīti arī patīk! Lieliski..
 chiekurs  2005-05-27 20:16 
To ir sasodiiti prieks dzirdeet!!:)
 dzejs  2005-05-27 20:33 
...un piezogas rīts pie pleca...


vinjsh medz piezagties nelaikaa.. par aatru,
strauju :)
 chiekurs  2005-05-27 21:13 
...un mums gribas gribeet to riitu novilcinaat...bet viss, kas notiek ir tik
piepildiits, ka to var norakstiit uz gribeeshanas rēkjina!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?