Tā jau notiek - pāriet un norimst
Es pamanīju
Daugava pie Krāslavas
Ļoti steidzas
Nest apaļu mēnesi
Kokus ar kājām gaisā
Suņu rejas
Kraukļu kravas
Pie tilta tur lejā
Viena milzīga
Melna atvara acs
Tik uzticīgi skatās
Ka debesīs nav palicis
Neviena paša mākoņa
Tieši uz jūru..
Kāpēc???
Mēs taču tur jau dejojām
To vienīgo vasaru
Viedokļi par dzejoli |
eugen |
2005-05-25 19:01 |
..drusku vairaak svesju textu klaatbuutnes.. nu jaa vispaareejaas lasiitprasmes iespaids.. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|