bezvējš

Upes klusums un
skudru taka
mirkļa esībā sastindzis laiks...
ārpus Zemes un
ārpus Visa
bija zibens un
klusums maigs...
Ne jau tāpēc
smieties vai izmist
ne jau vējam ļaut
klīdēt un
raut -
sūnu paklājā
meža takā
mūsu vēja
esību jaust
Šalku mīlošā
bezvēja stundā
vēju alkstoši
mākoņi brien...
un uz neprāta
vētrainās miesas
lapas čalo un
skudriņas skrien...