mainīgs makoņu daudzums

silta pelēkas mājas siena,
silta pelēkas kaijas sirds.
Saule, kas aukstus namus silda,
putniem pelekos spārnus ver.

paliek dažkārt plauksta viena,
pat kaijas gurst lidot un spārnus kļauj,
pienāks katram tā vienīgā diena,
kad Saule sildot nestrādāt ļauj.

šodien vēl stari priecīgi baksta,
neļauj prātiem tumsu še burt.
dārāmais darāmo apkārt mums kaisa,
cilvēki nopūlas, muļķības raisa.

dūnu spilveni neļauj vairs lidot,
olas pret pannas malu plīst.
ezīts atkal paslēpjas tvaikos,
kuri aizsedzot Sauli līst.