Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vārds

Starp dzejas rindām,
Starp vārdiem nolietotiem,
Es meklēju vārdu
Kas atbilstu man.
Pretimnākošu cilvēku sejās,
Es redzu attēlu,
To gribu es sev.
Acīs – neķītra dzirkstelīte kvēl,
Kā sarkana oglīte,
Kas uzliesmojusi
No tikko uzpūstās dvašas.
Mati plīvo vējā,
Kā viļņi jūrā negaisa laikā.
Man liekas, ka visi skatieni
Pievērsti man.
Viņi nezin, kālab mans skatiens
Kā iegriezts vilciņš traucas
Ļaužu pūlī.
Viņi nezin, ka meklēju vārdu,
Kas piederētu tikai man,
Vārdu – kas pateiktu
Kas īsti es esmu?
Kāda īsti es esmu?







Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?