Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Savainotā Sirsniņa

Es esmu eņģelīts
Kam mīlestība ļāva atrast otro spārniņu.

Tagad visi mani sapņi ir pārvērtušies nebūtībā.
Manās atmiņās ir palicis skaistais lidojums,
ko tu man spēji sniegt.

Mans spārniņš ir ievainots.....
un es nespēju vairs lidot!

Es atkal staigāju pa zemi viena ar
savainotu sirsniņu.

-Kas to dziedēs?
-Laiks vai jauna cerība uz mīlestību?!?
Viedokļi par dzejoli
 melisaM  2004-06-07 13:15 
salkani, piedod, bet tas ir tikai mans subjektiivais viedoklis
 Trejperdis_Blusa  2004-06-07 13:30 
Lūk, vēl viens eņģelīts,
Pēc skata tīri glīts,
Tam vaidziņš balts kā piens,
Bet
spārniņš tikai viens.

Ak, manu eņģelīt,
Tu mīļais bučmūlīt,
Tev tukša sirsniņa

Tā visa dziesmiņa.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?