kaleidaskops

autors: pooh [dzejoļi]

smiltis birst vējā
dzemdējas domas tējā
augšā un lejā
iet večiņa pa trepi
kāds iekaro stepi
mūžīgā sasaluma mamuti
ziloņu snuķi
kaut kadi skuķi
lēkā ap blakšu apsēstu puķi
maizes ar sviestu uz leju
laiks izķēmot seju
smaidam krokodila zobi
laidnē iecirsti robi
asaras tās pašas vasaras
sološas rītausmas mānoši rieti
smailiem galiem mieti
manā vilkača sirdī
vampīra domas
sūcot izbaudīt asinis
sarkani lipīga mīla
sāļa garša
raustās kā stravā
saspiežot dzīves telpu
smiltis sabirst tējā
domas aizpūš vējā
mīla nozog elpu
mamutiem ziloņu snuķi
viss mainās
augšā un lejā
tiko pagriezta galva

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
bai4a	2005-05-17 15:52
smiltis birst veejaa dzemdeejas domas teejaa-..- smiltis sabirst teejaa domas aizpuush veejaa ;)))
melanholija	2005-05-17 22:17
traki,ja jau smiltis birst...
lee_cooper	2005-05-18 08:18
kaleidaskops... nosaukums piemeerots dzemdējas domas tējā ziloņu snuķi maizes ar sviestu uz leju domas aizpūš vējā tiko pagriezta galva
pooh	2005-05-18 13:42
Jedziens - "no viņa jau smiltis birst` celies ap Napoljona uzvaras gājiena laikiem, kad modē bija sievietēm pakaļas polsteri, bet tiem, kuri parlieku laiku pavadīja sedlos, - gusāriem, un kuriem dēļ tā radās problēmas ar erekciju un dzimumlocekļa spēju palielinaties dāmu klatbūtnē, radās mode piestiprināt priekspusē maisiņu pildītu ar smiltīm. Tādejadi tika imitēta vīrišķība. Bet pa retam kads aušīgs censonis ne īpaši labi sašuva maisiņu un smiltis dejas laikā sāka birt pa biksu staru, kas liecinaja par gusara viltību un patieso vīrišķigo mazspeju. Bet konkrētā dzejolī ir runa par smiltīm, kuras nes vējš, un kuras dazkart nokļūstot mutē, šņirkst starp zobiem ;))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!