Domājot par nākotni

autors: _MaijaPaija [dzejoļi]

Uz baltas palodzes apsēžos
Kā pie baltas domu lapas…
Mans skats uz mūžību ir vērsts

Uz brīdi sajūtos tik vāja –
Tāds vājums
Kāds tik nogalināt spēj

Nāk tante
Kādu apraudzīt
Un nespēj asaras apvaldīt

Viņa vēl nezina
Cik Tur mierīgi un laimīgi ir Būt

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
izdosies_	2005-05-11 13:25
kas nu? .... bet Tur patiesi ir labi.es zinu.janvārī to uzzināju vēlreiz.bet mani atsūtīja te vēl drusku parosīties. dzejolis labs, vien tas pirmais pantiņš..........
_MaijaPaija	2005-05-11 13:30
izdosies : lpp Nr 47 "No lielas mīlestības Piedzima Brīnums Cilvēks vēlējās Brīnums izvēlējās Dievs pasmaidīja Un parakstīja licensi" izdosies, vispār, nekas nopietns...šad tad uznāk un atkārtojās ( cikliski) :))))
izdosies_	2005-05-11 13:46
a bet tas ir normāli!!!!!!!!!!!!!!!!!šamējais veltīts manas Draudzenes tikko dzimušai tolaik meitiņai!!!!!!!!!! ak,es jau klasika,ka mani citē????????!!!!!!!!!!!!!!!
Drusts	2005-05-11 19:02
MaijaPaija.. man arī gribējās pajautāt- KAS NU?!.. bet Tu jau visu paskaidroju pati..:)
Grace	2005-05-12 16:41
Njā, pie kapiem dzīvojot ne to vien var uzrakstīt :)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!