Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Tumšā naktī

Manī kaut kas salūza,
Saplīsa ar lielu troksni –
Zvaigznes krita tajā naktī
Mani sapņi līdzi tām.

Tev es vēlējos ko sacīt,
Iet uz priekšu nākotnē -
Pagātnes es dubļos stigu
Nesajēdzu vairs neko.

Ilgi centos visu aizmirst,
Likās, jau tas izdevās –
Te, ka zibens skaidrā naktī
Rēgs no pagātnes stāv durvīs.

Skatos acīs pagātnei,
Tajās izsmiekls vien spīd
Gribu slēpties nākotnē,
Tur tas pats, kas pagātnē.

Tad tu pienāci man klātu,
Aizdzenot prom visus mošķus,
Nomierinot manu sirdi
Tik ar vienu acu skatu.

Zvaigznes dega tajā naktī,
Mani sapņi līdzi tām,
Taču vēlāk tie kā Fēnikss
Atdzima no pelnu kaudzes.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-07 12:25 
:) Lasījās viegli gan. Bet likās, ka autors ir Latvijas armijas virsnieks.
 Sanderss  2004-06-07 12:26 
gandriiz uzmineeji:)
 Launums13  2004-06-07 13:51 
Viegli lasas :) man patik tas smuks...
 LadyDi  2004-06-07 18:50 
domaju,ka sitais dzejolitis pasaka ari to ka autors pats ir ists jaukuma
iemiesojums.tieshams jauks
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?