Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

nekauņa

Atnāci Tu un ielauzies -
Ne prasot, ne brīdinot...

Es taču lūdzu - nevajag,
Es spītējos - neļaušos!

Bet kamēr smaids Tavs
Midzināja spītu manu,
Tu jau biji izdzinis asnus...
Viedokļi par dzejoli
 Homo_Ludens  2004-06-07 12:19 
izklausās apmēram tā kā senā latvieshu pateicienā par spītu : `` Saimniekam iespītēšu
- 3 dienas neēdīšu `` - koments : par to ``iemidzināšanu ``- aizgūta doma,bet tā
visā visumā - ok.lietas būtība ir skaidra: Sev spītējies un reizē lūdzies kaut kam
ļauties.
 Lodveida_zibens  2004-06-07 12:22 
Nu tā, pa vidam. Sākums trakoti slikts.
 Kafijtasiite  2004-06-07 18:26 
paldies
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?