Paslēpes ar īstenību

Kur bērnu aizsardzības paradīze zaļā?
Tā paradīze, kur baudīt nav ļauts
Un skumt
Tur klejodama savu domu uzspodrinu
Līdz aizelsusies, noskaitusies es
Ak, mūžmiega mēneši-
Pazūdat
Un ļaujat man uztīt vēl kādu
Kāsi
Ar gribasspēku vasara jau dzimst
Ar bijību visarhaiskāko
Es atdodu tai godu
Ar īstiem pekles dzērieniem un tostiem-
Viesmīl, ielej vēl kādu glāzi!
Ardievu.
Vasara, tavs gaišums netverams un glāsmains,
Bet mani neglābj,
manu nolemtību nedzēš.
Ak, viesmīl, nes vēl!
Un iekurini ziloņkaula pīpes.