bezgaiss.

tavi vārdi mani smacē
atkal un atkal

tik vien ir atlicis
kā konvulsīvi smaidi manā sejā
un vecs tintes traips uz biksēm

dienas neaizlido kā lidmašīnas lai atgriestos
un es neesmu ubags
kas krīt tavā priekšā ceļos un lūdz daļu no tevis

Jo es neesmu
pat nožēlojama