Virsotnes

Redzēt mākoņu segu zem kājām
Sajust vēja brāzmu apskāvienu
Tas ir būt tuvāk debesīm
Un saprast, cik esi niecīgs

Kalnu virsotnes viļņo zem kājām
Sniegs un ledus aicina tālāk
Tas ir būt tuvāk saulei
Un saprast, ka arī tā var saldēt

Kad stāvi kores galā
Un tālāk vairs ceļa nav
Tad taka ved atkal lejup
Un zūd, kas vienreizējs

Ja varētu palikt tur augšā
Ar mākoņu pēli zem kājām
Un saules siltumu sajust
Caur tavu mīļsilto elpu

Bet dzīvē ar virsotni vienu par maz
Ir jānokāpj ziedošā lejā
Lai skatieni augšup vērstos
Un sirds pēc jauna kāpiena alktu