Pirmais un otrais vilnis...

autors: adias [dzejoļi]

Kad cunami sašķels Tavus ledus kalnus,
Nezinu, vai būšu vēl šaj’ pasaulē.
Gūstot, vienmēr kaut kas jāzaudē.
Vienmēr.

Kad cunami sašķels Tavus ledus kalnus,
Atceries, ka roku siltāku par manām nav.
Nebaidies, es nenodošu Tevi.
Tas būs mūsu noslēpums.

Kad cunami sašķels Tavus ledus kalnus,
Vēl kāds cilvēks laimīgs kļūs.
Un lietus beidzot veldzi sniegs
Tuksnesim.

Es ceru, ka pirmais vilnis bij’ domāts tikai man.
Es ceru, ka otrais vilnis Tevi pasaudzēs.
Es ceru, jo ticu,
Ka tā tas nebeidzās.
Mīlestībai šķēršļu nav!
Tās vien iedomas!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Zalga	2005-05-03 18:30
Dodot gūtais neatņemams.
Drusts	2005-05-03 18:56
Ohohoo- personīgi es $o sajutu-sapratu kā Dzentelmenisma romanismu.. Aizkjērās- pārlapojās man zināmās manas ledus grēdu grūtākās pārejas līdz $im..
Zalga	2005-05-03 19:15
Drust, vai Tu visas grāmatas sāc lasīt no beigām?
eugen	2005-05-04 00:11
..valoda klibo kopaa ar domu.. kurjaa graavii esteetiskais..
Zalga	2005-05-04 07:08
Esmu tik Spīdola, burve, Protu tik spīdēt um mīlēt. Neprotu daiļi runāt par sevi, Kā prata Laimdota, Daugaviņ`, Gaidu Kokneša dēlu, Kas aizvedīs mani uz pili.
adias	2005-05-05 13:02
tie visi pārsvarā ir dziesmu teksti un tā ir nedaudz cita specifika, mīļie kolēģi :), bet paldies par komentiem, noderēs.
adias	2005-05-09 12:09
paldies Zalga par labo komentāru. Man patika Tava dzejiskā atbilde, jo runa jau nav par formu... ;)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!