Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

visatļautība

Krāsainu drūpošas pasaules sauju
sviežu gaisā un krist tai ļauju...
Sajūtot kristāla gabalu sauju
ar savu murgu pasauli skauju,
zilzaļu kristāliņu sauju
pret krāsainu brīnumu trauku`
laikam es mainiju
un aizrāvu ar domu strauju
par tauriņu krāsaino,
kas izdejo acīm noslēpto...
Es tam neticēju,
bet ar sajūsmu līdzi tik skrēju...

Bezmiega naktīm
ir sava nolemtība,
vārdos nepasakāma
visatļautība
Viedokļi par dzejoli
 Zalga  2005-05-03 18:39 
Apstājies, atskaties,
Kam līdzi skēji?
Kur aizskrēji.
Tauriņa mūžs ir īss,
Bet tā
ir visa dzīve.
Jāpaspēj!
 Drusts  2005-05-03 18:48 
Zalga-traapiigaak vairs nevar pateikt!
 u_n_a  2005-05-05 09:37 
Protams...
Tev taisnība,
bet es patreiz esmu izsmelta.
Nav vairs tā viegluma,

jūtu lieguma...
tik tālu viss ir aizgājis -
cerību pilis sagrāvis...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?