Praata Paardomu Mezgls.

-Pat vasaras reibinoshais skurbums mani vairs neierauj savaa varaa;
Kaa tas notika vienmeer.
Manas dziives skaistaakais murgs nu reiz ir beidzies.
Kas gan mani tagad panjems savaa paspaarnee un sasildiis?
Taas maigaas plaukstas un saudzeejoshais acu skats ir aizlidojis kopaa ar putniem;
ar putniem,kas aizejot izkliedza:uz neredzeeshanos.
Tas aizskaara manas dveeseles visdziljaakaas un trauslaakaas stiigas.
Mans praats sapinies paardomu mezglos,censhas izrauties.
Bet viss ir veltiigi.Aiz atminju spoguljiem trako dveeselju putenis.
Tas censhas mani ieraut savaas skavaas,lai remdinaatu izsalkumu...
Izsalkumu peec Tevis.
Bet Tevi jau shis putenis nesaldee,jo Tu jau tas biji,kursh aizgaaja lepni pagriezdams galvu
Un no visa speeka iespljaudams man dveeselee.
Shis pazemojums manii kauc kaa sireenas.
Deninjos pukst dusmas un saapes;aciis bango satrakojies tumshu asaru okeaans.
Man ir bail.Bail no taas vientuliibas,kas mani jau sagaida aiz stuura.
Taa ir tik baisa un shaushaliigi klusa.
Pat neuzdroshinos elpot,kad esmu taas tuvumaa.
Tachu lai kaa arii es censtos,tas ir neizbeegami:No Vientuliibas veel neviens nav aizbeedzis,taapat kaa no Naaves aukstaas elpas... -