viņai.

nesoli.
tas ir tikai tas pats vecais atvars
kurš saraus mūsu sirdis.
Ne soli tālāk,
pretii jau oļi skrien.
Tas izmetīs mūs krastā
katru savā nesapratnes malā
kur var iedzert ar mirušām atmiņām
kuras sprēgā saulēkta staros,
kuras saraus mūs nevienādos gabalos,
lai savu dzīvi kā mozaīku saliekam,
bet nekad ne līdz galam,
jo kadrs no manis ieaudzis tevī
vienmēr spurosies aizmirstībai pretī..