sprīdis starp divām dzīvēm

autors: ALC [dzejoļi]

un tad vēl viņš teica:
laime nesteidzībā esot

tā es griežos vien ap savu asi
bezgalīgā dejā
uz apli vien, uz apli vien

līdz klūpu aiz neaizsietās šņores

un vienīgais, ko dzirdu –
tu smejies

un miers ir pušu plēsts
tik paliek miesai nedaudz vēss

un kauns vēl paliek neiztēsts

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
k_kaktinjsj	2005-04-27 13:24
..kaut kaa taa.. kauna sajuuta negaist.. reizeem naktii pamostos no taa ka atkal sapnii paarpaardziivoju ko taadu itkaa siiku.. bet vaigi deg..
cikala	2005-04-27 13:35
..reizem, ieraugot tās acis, manējās sāk skaitīt zemē akmentiņus un lūkoties pēc tuvākā stūra, kur paslēpties.. ak!.. un tā vienmēr ieraugot kādas acis
Drusts	2005-04-27 13:39
Izlasiju un gribēju padot roku.. tad gribeeju padot padomu- dejo bez kurpēm-lai netiktu šņoreem.. bet..ņu jaa-Kaktinj$ pareizi pateica.. vismaz $ii Dzejoļa sajūtu izpratne te sakrīt.. Ņju labi- ja ne pārejoši - tad atejoši.. un sajūtot..galvenais- KĀ (KĀ) un kur tas kāds smejās..vai Tevī tikai un pat pašā..
Drusts	2005-04-27 13:42
cikala:)-izmanto to režu acu virzienu-paskaties-kā Tev ar šņorīteem.. Akmeņus..hi-cik Tu saskaitiji iepriekšējo reizi.. atskaities par skaitu Taam aciim - tas buutu tīri jauks glābiņš?!:) ampeleejos- zinu ka tas ir īpa$i un Tev!
cikala	2005-04-27 13:54
zin, ir bieži tāda sajūta, ja nokrīti (uz lielas vai deju zālē, viena alga), tad sametas tumš gar acīm, un liekas, ka tevi apgaismo prožektori, un dzirdi visapkārt smieklus.. tas ir dīaini. un no tā es nesamulstu, es mulstu vairāk jau no sevis, ne no citiem.. drīzāk pieceļos vēl jautrākā garstāvoklī un paklanos.. sev?! jā, sev! :)))) bet ne jau tie tiešie kritieni ir tie mulsinošākie.. jap.. tie citi kritieni, tie liek slēpties miglā vai aiz saulesbrillēm.
betbetmens	2005-04-27 21:48
...slēpties vajag skapī...
Danaida	2005-04-28 18:07
Arī zaudēt vajag ar godu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!