Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Naktstauriņu lietus

Depresija -
darvā mērcētas asaras lija,
melniem palagiem
caurausta nakts...

Naktstauriņi,
kaujā par dzirksteli kvēlu,
aiz melnā auduma stērbelēm
rausta saprāta tēlu...

Lietusgāze -
atbrīvota dvēseles ekstāze,
melno no esības noskalo
atgriežot smīnu rosīgo...

Naktstauriņu lietus
pret spozmi drāžas,
attīrot ik centimetru
uz Tavas ādas...

Gabals pēc gabala
melnās darvas
pār vaigiem lija,
saldo straumi naktstauriņi rija...
mēlnā dzija
krāsu lāsumus vija...
Depresija
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2005-04-27 08:23 
...mani parasti pēclietus depresijas mocīja, pēdējos gados retāk...:)
...dzejolis
laikam labs...
 u_n_a  2005-04-27 09:43 
no depresijas jātiek vaļā, jo ātrāk, jo labāk - uzrakstu un vārdu šo aizmirstu :-)
 texasmen  2005-04-27 09:48 
Tas vārds- D skan skarbi, bet naktstauriņi visu attīra! Patika!
 Drusts  2005-04-27 12:03 
Izlasiju.. padomaaju-iededz sveces citvakar,lai naktstauriņi varētu izžāvēt spārnus..
varbuut?!:)
 u_n_a  2005-04-27 12:28 
naktstauriņu spārni
jau pārvērsti pelnos,
bet sveces liesmā
nākamā nakts melnēs...
 pooh  2005-04-27 12:32 
mjā...atklāsme => depresija => apskaidrība +> brīvība, miers, laimība.
Depresiju
austrumnieki dažkārt dēvē ar par dzena slimību ;))

depresija...
pārkapjot
slieksni
plaušas svaigumu
sirsniņā vija
melīte Visumu laiza
laba
garša
nakststaureņiem
negaršo darva
citas acis
maņas, skaņas
un
sīksīka
neizprasta
kukaiņa sirds ;)
 u_n_a  2005-04-27 12:41 
kukaiņa sirdi
uz atklāsmes altāra ziedojam,
sveces liesmiņa to maigi laiza
un
naktstauriņš aiziedams smaida...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?