Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

punktiņš punktiņš,,,

pa vienam mēs izbalam
starp mums ir grāmatzīmes
tādas-nekādas
melnbaltas

izskaistinātas nelaimes
skaļi švīkst

(viņa ir pensijā
un
nav redzējusi jūru)

es atdodos

no viņas man sauja laukakmeņu (mantojumā)

padodos tavām acīm
esmu neKRĀSĀ

lūdzu nē
Viedokļi par dzejoli
 HOMO_LUDENS_  2005-04-26 12:07 
Nesakiet - pasakiet
Vienreiz nekā
Tā kā es
Man uz sirds
Tas pats...


Mēģiniet mani ieslēgt
Ieslodzīt vienā
no istabu istabām
Un es būšu
Asins
labirints
Viss no tām
Dzīvē neviltots
 HOMO_LUDENS_  2005-04-26 12:25 
Rīkļu rāvējs
Ticis pie rāvējslēdžiem
Tagad var noraut gar acīm
Uz paša ādas

Pieredzes skatuvi
 HOMO_LUDENS_  2005-04-26 12:41 
Uz ķermeņa kraujas
Viens miesīgs solis
Ir iemiesojuma deja ...
 HOMO_LUDENS_  2005-04-26 12:59 
Sagraujiet mani drupās
Lai debess nav ciet
Un no kāda mākoņa malas
Neredzama
debess puse
Var mani par brīvu
Te nodrupināt...
 HOMO_LUDENS_  2005-04-26 16:53 
aaa atvainojos ,es te taa pabliezu biku
 Danaida  2005-04-26 18:48 
Bija jau laikam vērts pabliezt.
 betbetmens  2005-04-27 08:26 
...varbūt viņa ir redzējusi dzīvi un ar to pietiek...
 eugen  2005-04-27 13:46 
..nebija laika izlasiit..

PAKLANOS..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?