Atmiņu jēga

Es skatos krītošā sniegā
Tā skatīties stundām es varu
Un katra sniegpārsla kā dzīvs cilvēks man liekas.
Katra sniegpārsla dzīva,
Tai dvēsele ir,
Tā pat kā cilvēks tā cīnās par vietu,
Bet mazākais trieciens un sniegpārsla lūzt,
Tāpat kā lūzt cilvēku sirdis.
Kūst vecās pārslas un aiziet mūžībā,
Mirst veci ļaudis, bet paliek atmiņā.
Nāve nav sods, bet balva par darbu,
Kas darīts cilvēces labā.
Tas zudumā neies,
Jo mirušais nemirst tik ilgi,
Cik ilgi tā darbi būs dzīvi.
Nav elles pēc nāves un debesu nav,
Vien nezūdošs miers pēc dzīves ciešanām būs.
Bet nāks jaunas pārslas,
Tās cīnīsies, kritīs,
Līdz arī viņas, mūžības stunda-
Sagaidīs, sitīs.
Bet es skatos krītošā sniegā,
Tā skatīties stundām es varu...