Vēlīnā tikšanās (Veltījums Alisa Golsun`s Robertino Loretti)

Ar prieka sulu sirds veldzē slāpes
Par to, ka esam tikušies abi.
Un nav vairs tik mokošas vienatnes sāpes,
Jo mums ir pavasarīgi labi.

Kāpēc manas acis bija neredzīgas,
Kājas visos citos, ne pareizos virzienos slāja?
Ja tepat līdzās jūtu stīgas
Jau agrāk varēja vibrēt Cunami klājā?

Ak, mīļotais, saulainais, vienmēr gribošais..
Peldēt, staigāt, mašīnā braukt,
Kaut uz pasaules malu ar mani traukt,
Vai bezdibenī lēkt, mūžīgu uzticību saukt!
Nirt un kūleņus mest,
Klēpī ieritināties,
Ar galvu uz spilvena sust...

Mīlu tevi, draugs, patiesi, no visas sirds,
Jo tu mans vienīgais, brūnactiņ,
Tu - mans uzticamais... suns!