=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=

Vilšanās - vientuļas dzīves iesācēja
Laikam es tā beidzēja.
Apskaut sevi vai stabu,
Tam vairs nav nozīmes!!!
Viss, kam ticēju, tika atņemts,
Tā itkā man, īpaši man, tas būtu aizliegts - ticēt.
Atkal sapņos staigāju.
Dzīves bedre biedē un nevilina.
Savu seju aizgriežu prom no saules,
lai tā neizkūst no tveices,
bet gan ļauju tai sacietēt.
Ļauju saknēm pārvērsties akmenī.
Varbūt kādreiz no akmens izaugs smaržīgs
orhidejas pumpurs?
Kur palicis man dārznieks, kopējs?
Izvēlējos palikt viena.
Vienīgais, ko vēlos -
Brīvību no likteņa ironijas,
Brīvību no apspietiem meliem un teātra mākslas
Atgūt patiesu ticību.
Varbūt tad uzziedēs orhideja?
Apskaut sevi vai stabu -
Pagaidām tam nav nozīmes.