Pērkons.....veltījums meitenei....kuru kādreiz satikšu......

autors: miserabilis [dzejoļi]

Kā debesis zibeņo
Tumšo mākoņu naktis
Ir pārdzīvotas

Un tas noskaņojums
Pirms lietus kad virs galvas
Viss dard,kad nezin kas būs
Satiekot tavas lūpas

Tumši zilais plašums
Šķiet ilgas tur rūc
Nu nav ko slēpt man tevis
Visu mūžu pietrūkst

Kad līs?
Kad veldzēs lietus zemi?
Un šoreiz ar smidzināšanu
Nepietiek...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
betbetmens	2005-04-15 08:19
...ņemot vērā virkni paša experimentu laikā izdarīto novērojumu iespēja izmirkt "skābajā" lietū proporcionāli 10:1 lielāka par iespēju plaukt auglības lietus maigajās, siltajās straumēs.Tomēr nevienu tas nekad naf apturējis...:))
mmmr	2005-04-15 09:21
..;;) Negaisam ir nennormaals valdzinaajums,jo iipashi vasaraa,kad silts... ,,smuki...
Drusts	2005-04-15 11:09
.. spiedze..vai tā ir gaidī$anas-nākšanas spriedze?:):).. Lūpas novedīs zibeni..satiksi!:) varbuut paieties pretī.. nezinu..$is ir saprotams-pareizs Dzejolis
sakiri	2005-04-15 18:21
:))) Jauks dzejolis
Beibe37	2005-04-15 21:08
Labs:)Man prātā ienāca atziņa-asaras un lietus-pēc abiem cilvēks jūtas atvieglināts...:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!