Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sarkans piens

piekūst ņemt rokas
sudrabā lieto gaisu.
mute nepiekūst.
-_-

sejas...

un kas no tā atliek
laikam klusiņām
sliekaini slīdot
pār plaukstu,
saraujot čokurā ādu
un pirkstus.

smejas...

plauksta pie pieres.
seja sēd drūma
nākotni tagadnē gaidot.


elpas...

iekšā un ārā,
ritms šis nezudīs,
tikam kaut kas jel Visumā paliks.
-
plauksta virs galvām un rokā,
loka varaviksne un sudraba nauda.
sirdsapziņa klusi, bet nejauki moka.
un it kā...
un nebūtu..
un vispār...
silts piens vīna glāzē sarkans...



Viedokļi par dzejoli
 miserabilis  2005-04-14 00:25 
sirdī visi ir jauni, ja tic jaunībai;)
 malva  2005-04-14 11:06 
..deguns arī..un super! bet otrais ir drūmais un `sarkans piens vīna glāzē` ar` nekas
laps nešķiet...
 lee_cooper  2005-04-14 16:10 
mani tik biezi paarnjem shii noguruma sajuuta. vismaz peedeejaa laikaa.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?