ilgas...

Bezgalīgās virtenēs iepītas dienas.
Viena pēc otras kā filmas kadri.
Tik līdzīgi, bet ne tie paši.
Vārdi sen aizskanējušie atbalsojas...

Vēl stāsts nepabeigts.. ne tas pats -
Jauns sākts.. bura uzvilkta pusmastā.
Ilgi, ilgi jūra šūpoja viļņus,
Līdz tie nonāca otrā krastā...

Bezgalīgās virtenēs iepītas naktis.
Divi roku pāri un stāvi
Kopā savijušies kā uz sienas
Mēnesnīcas raksti...

Ilgas izpleš spārnus
Un aizlido tāli, tāli,
Kur smaida acis,
Un sirds nejūt sāpes...