Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

TEV...

Es raudziijos zvaigznees....
cik taas ir skaistas un taalas!
Es tajaas luukojos...un skaistums izzuda...
es jutu kaa tuvojos taam....
...vairs nebija noziimes... nekam nebija noziimes...
Kaa es veeleejos skaistuma,ne tuvuma!!!
Kaa es veeleejos nepazust tajaas... bet pazudu...
apmaldiijos kaa mazs skukjeens...mekleeju zemi...maajas...
...bet zemes zem kaajaam nebija.........
....sapratu-tiecoties peec zvaigzneem es zaudeju pamatu zem basajaam pedaam, kas aukstumaa salushas...
Ja man buutu iespeeja ljaut shiim zvaigzneem veelreiz spiideet...
es skatiitos uz taam stingri turoties pie zemes....
Cik nepatstaaviigi ir shie vaardi,kas manaam asaraam pieshkjir citu noziimi...
Es nespeeju bez zvaigzneem...es nespeeju neapbriinot taas!!!
Nav nekaa labaaka man....TU esi visas manas zvaigznes .......
Viedokļi par dzejoli
 panteeera  2005-04-14 16:59 
viennoziimiigi- Rozaa brilles:))))))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?