Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Daudz laimes....!

nāve
citam nāk klusi
dažam skaļi
līdz ar viļņiem
krastā mirst vaļi.

mirt
dažam nirt
svešā jūra,
okeānā,
krastā,
pie rājas,
pašam,
aizķerot kājas.

izziņas maldi,
neziņas vakums.
dzīve pa vidu,
gatavais trakums.

nāve,-
katram sava
dāvana sainītī.
vēl nevērta,
sirds sitas,
kā zivtele spainītī.

dzimšanas diena
katram viena,
kā katru gadu
svinama
miršana.

var.
nolikt dāvanu
nevērtu,
kaut kur,
uz kāda tālāka,
redzama plauktiņa.
ik dienu
pie tās
mana
siltā plaukstiņa.

es mīlu sevi,
un dzīve - Tevi.
ikdienas
nāves glāsti,
miršanas stāsti,-
katra
dzimšanas diena.
man dota
dāvana viena.

gan kādreiz vēršu,
varbūt jau šodien,
pēc putekļu gadiem,
kad apnikšu
draugiem un radiem.

tā jaukās gaidās
sapņos nāvi
es veru.
savu miršanu
aiz pūkainas astes
pats sevi
es tveru.
plaukstā
ik dienu
skatos,
mazgāju rokas.

neceru,
neticu,
nezinu.
mīlu
dzīvoju,
veru, veru, veru...
jaunu

silts,
auksts,
skaists,
neglīts,
bailes,
drosme,
šausmas.
n evienam
nedošu
savas.

tik
tam,
Tai,
tiem,
viņiem,
šiem,
kas par mani
kļūs.
par ko
kļūšu es.

skan
vēl nedzimuši
sidabra nāves zvani.
Viedokļi par dzejoli
 miserabilis  2005-04-11 01:33 
...Kaut kur pavīd priex ka ir tieši tāda pasaule
..Kaut kur pavīd neskaidrība...tāds
savādums..
...Bet visur tomēr optimisms ka būs labi...tavā dzejolī:)
 pooh  2005-04-11 07:23 
..nav gan te veidots ne pesimisms, ne optimisms. Bet to katrs var lasot augšējas
rīmes, projicēt pats ;))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?