Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dusmas

Dusās mūsu seja pārvēršas
Un acis draudīgi gaill.
Domas ļauniem nodomiem pievēršas
Un mums pašiem sametas baill.

Dusmās mēs otru sāpinām,
Pasakām to, kas ķeras pie sirds,
Laig gan mēs vislabāk zinām,
Ka tas zemiski ir.
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?