..katru dienu vecs vīrs pie bāra letes

un tu pat nezini kā mani sauc
bet mēs bieži parunājam par dzīvi..

gaita ir trausla un lēna
[nau jau kur iet un kur steigties]
un smaids tāds mulss
[tāpat jau tevi te gandrīz neviens nepazīst]
šī laikam ir pēdējā piestātne
[var jau dokos un noberzt un nokrāsot]
bet veci kuģi ir skaisti
pat viļņi norimst to priekšā
šī laikam ir pēdējā piestātne
gadi kā Sargasu jūŗa
pulcē mūs vienuviet ostās

nu jā Erix Rudais reiz dabrauca Amēriku
priekš tūkstoš gadiem
[ai Grenlande ai Vinlande ai smuidrās meitas]
bet atgriezās mierā dzimtajos krastos
laimei jau nevajag vētras
[ne visiem Titānikiem jānogrimst]
mulss smaids trausla gaita
Ērikonkul tava miera
ķīļūdenī saule stāsta
tavas jaunības pasakas