...

vientuļa un klusa
sirds aprimusi,
ne ilgas, ne cerības
pēc tik tāli tuvā...
klusi, klusi sniegā kūst Tavas pēdas...

saksafonists vēl vienu skumju meldiju pūš...
cik netverami garš var būt viens mūžš...
cik bezgalīga dzīve mīlestībā...
es jūtu visu...