Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tev!

Tavs burvīgais smaids,
Tavs šķelmīgais skats,
Tas ir tik salds,
Kā saldējums balts.

Tevi sapnī es redzu,
Tavus soļus pat tumsā dzirdu,
Tavu sirdi karstu un asiņu pilnu
Es ņemu un sapnī no kraujas lejā krītu.

Mikla elpas dvaša man sejā iesitas,
Tavas zvaigžņotās acis manējās lūkojas.
Mēs skaujam viens otru,
Un lidojam kopā pār dziļākajām kraujām.

Tavs siltais pieskāriens,
Tavs acu skaidrais skatiens,
Mana atbilde tev,
Ir kā dvēseles kliedziens.

Es nevaru liegt,
Es visu sevi gatavs tev sniegt.
Es uzticos tev,
Kā vien ticēt var cilvēks vien sev.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-07 11:32 
Pabanāli jau tas viss ir. Ir pretrunas tekstā un man grūti noticēt tam visam kas še
rakstīts.
 melanie  2004-06-08 14:20 
mmmmmmmmmmmmmm................salda dzeja! taatad ir taads cilveks pa5r kuru tu
runaa! :)
 dzirkstelite  2004-09-03 10:40 
asais romantisms.
 wiwwi  2007-05-25 12:58 
..jauki un miilji..:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?