Nezināmais

Sarkana roze,
Tai blakus tabakas doze,
Burvīgs skats,
Kurā atpazīts tieku es pats.

Uz ekrāna pārbīdās teksts,
Kaut kur spēlē džeza sekstets.
Pār debesjumu pārslīd pēdējais saules stars,
Un iestājas nakts.

Es nevaru aizmigt,
Man nenāk miegs.
Es pārcilāju savas domas,
Un skaidri apzinos, ka neesmu no Romas.

Kas esmu es?
Jā, rodas jautājums tāds.
Kas būšu es?
Tu domā uz zemes, bet nē.

Mēs visi nākam no kaut kurienes,
Un aizejam uz kaut kurieni.
Uz kurieni?
To nezin neviens.

Kāds gudrais man iebildīs,
Ka aizejam mēs uz debesīm vai elli.
Es jautāšu viņam, vai esi tur bijis?
Un atbildēt nespēs neviens.

Tāds liktenis mums,
Kas esam uz Zemes.
Mēs nezinām to, no kurienes nākam,
Un arī uz kurieni ejam.