Skatoties spogulī

Mana mute ir sausa
Kaa izkaltushas smiltis tuxnesii.
Acis - izraudaatas kaa slapja zaale,
Un skatiens - druums, bet pārliecināts.
Sejaa atspoguljojas ssausmas
naids nerimstosshs un aizmirstiiba.
Sajuuta taada, ka liekas,
Ka esmu nozhnaugusi cilveeku.

Pie visa vainiiga esmu es - Taa saka visi un tas mani dara slimu.
Mana sirds mezhoniigi aardaas
un mana mute atveras kliedzienam.
Paar luupaam paarveljas ne viens vien rupjsshs vaards
Un man zheel to cilveeku
Kam tie vaardi skaljie veltiiti...

Es baidos, jo esmu aizmirsta.
un
Aizveru durvis, lai apmaldītos.
Katram agri vai veelu tas
katram ir jaaskjeerso -
shii degshanas robezha,
shii nebeidzamaa dziive.




P.S. arii anglju versijaa