Bezjēdzīgais

Lai, raksto šo es runātu
Par Tavām acīm, mīlas pilnajām,
Par tavām rokām, lēni maigajām,
Un par vārdiem, laimi vēstošiem?
Tad tas kļūtu truls un banāls,
pildīts vārdiem, tukšiem, stulbiem.
Jēga kāda? Kas lai zina!!!

Tomēr rakstīšu par acīm tavām,
Tik par šaurām, nedaudz šķībām,
tavas rokas- kā jau rokas,
vienmēr aukstas, smird- tu smēķē!
Kāda jēga balsij tavai-
ja tu jēdz tik teikt ko tizlu!!!

Galvenais ir sacīt visu-
Nogalināt romantiku!!!!