Pelēkais.

autors: Danaida [dzejoļi]

Pelēkas dienas.
Pelēki cilvēki.
Pelēkas auras un asaras.
Viss pelēki krāsots.

Kāds pasniedz sarkanu rozi.
Pelēkais - salauž.
Lai viss paliek pelēks.
Lai nebūtu krāsu!

Pelēks cilvēks
Dzīvoja pelēku dzīvi...

Bet Kāds mīlēja
Elektro jūru,
Zilus kalnus,
Dzidras debesis,
Latīņamerikas rietus
Un Niagāru,
Veclaiku pilis
Un 1.formulu.

Salauzt!
Tā salauž stipros...
Negaidīsim melno dienu!
KRĀSOSIM DZĪVI KOŠĀKU!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2005-04-02 17:17
..kaut kads graamatinju mugurinju uzskaitiijums..
Danaida	2005-04-03 07:46
Viena grāmata. Un katram normālam civēkam gribētos, lai tā būt pēc iespējas labāka...
betbetmens	2005-04-03 08:59
...reps labāk patika...:))
betbetmens	2005-04-03 08:59
...pelēkais - mana tēma,neaiztikt!
kaika	2005-04-03 10:21
uz peleekaa fona redzam un noveerteejam dziives kraasaa,bet vispar jau teeminja caurcaureem banaala,postpadomju literatuuras graaveejs:))
libella	2005-04-03 18:36
tāda sajūta,ka cilvēks ,kas to ir rakstījis ir rūgti vīlies mīlestībā.Man kādreiz arī tāda sajūta bija.Toriez man bija 18-19 un es uzrakstīju līdzīgu dzejoli. Doma tāda pati....
libella	2005-04-03 18:36
tāda sajūta,ka cilvēks ,kas to ir rakstījis ir rūgti vīlies mīlestībā.Man kādreiz arī tāda sajūta bija.Toriez man bija 18-19 un es uzrakstīju līdzīgu dzejoli. Doma tāda pati....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!