nožēlojamības patoss

Mani šaurpierības iemaukti,
Tavu roku iejūgti
reiz paša vēlmju pieļauti
kā cēla prāta vadīti
uz zemi spiež par varīti..

un dažu vārdu pieļautas
kaa kaijas muuzham badainas
man acis skumju priekšnojautu nomāktas
pret zilgmi skrien kaa negudras..

un caur mūriem trīsreiz brukušiem,
es rodu bezspēcību mokošu,
reiz Tavās rokas saslēgtu,
rau, manā sirdī dzimstošu..

tikai Tavas acis melo man,
tikai Tavi vārdi aizdomīgi skan..