Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

zaglis

miegs tevi zog
un mani arī man.
salds paņem līdzi.
nezin kur un kapēc.
lai rītā sistu zvans
ar savu skaņas dūri.

un atkal
kopā,
vietā,
kur bija
migts.

ja nav vairs tevis,
sevi atrast var
pie tevis,
sevī ieskatoties.
jo mīlas veļu spēles
nevar ieslēgt mūri.
Viedokļi par dzejoli
 4everkristaps  2005-04-01 19:31 
skaisti bet skopi
 miserabilis  2005-04-02 01:30 
ja nav vairs tevis,
sevi atrast var
pie tevis,
kā tas iespējams:))
 Danaida  2005-04-02 09:07 
Tā ir sireālā pasaule.
Man patīk.
 pooh  2005-04-02 11:01 
Ņus tā nemaz nav sireala pasaule, pat ne cita realitate. Vienkarši skats uz mūsu
pasauli unrealitati no cita skatu punkta.
Ja cilveki ir nvis vienkarsi iemīlejušies,
kā aprīļa kaķi, bet tiešam mīl viens otru. Tad, lai gan ārēji skatoties formas ziņa
cilveki neko daudz nav mainījusies, bet būtība ir redzams viens spilgti dažādās
varavīksnes krāsas zaigojošs veselums. Kurā vairs es un viņa, vai es un viņs, nav
vairs šķirti. Tapēc ari miegs neko nevar nozagt vienam no otra. Un, ja pamostoties
otra gulta vairs nav, tas nekadīgi neietekme vienoto veselumu. Un tamdēļ arī rakstu -
"ja nav vairs tevis, sevi atrast var pie tevis, sevī ieskatoties". Mīlestības
vienotajiem nav jābūīt fiziski kopa, lai būtu kopā.
Man šķiet gauži vienkārši, un
arī pantiņi visai skaidri bez aplinkiem par to runa.
P.s. sākums bija viena no
tēmām, doma par to, ka miegs nozog kaādu-"tevi".
Esoponeju, un saku, ka ta nav, ka
miegs ir tikai mirklis, kad nodzisusi svece ;) Šaja brīdī jau vis kas var notikt. No
šķivja uz galda var pazustpēdējais tortes gabals. Un, ja tas blakus glabatajs ir
viņš, tad tas arī pazūd.
 pooh  2005-04-02 11:22 
P.s.

nopūstas sveces,
liesma nozog acs gaismu.
redz tik redzošie.
 miserabilis  2005-04-02 21:13 
ņu jā, lai arī man tā būtu .......tad droši vien arī izjustu viņu bez sevis sevī
ieskatoties......jo savādāk jo tuvāk atram cilvēkam ......un acis redz:)
 miserabilis  2005-04-02 21:14 
ps domāts Otram nevis Atram...;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?