Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pēdejais sniegs plaukstā

Nāvīte spēlējas
smilškastē aukstā.
Sasalis zieds
smej manā plaukstā...
balta sniegpārsla
nolaižas...
par skatienu manu
pārvēršas...
kaisle,smaidi,prieks
visu aizmiglo sniegs
par sāpēm
un slāpēm
par sajūtām Tavām
lai izbēgtu aukstajām skavām.
Nakts...
atspulgu spožums virmo,
domas sirmo...
Vēlreiz par pirmo
sniegbalto...
nekad nepiepildīto.
Viedokļi par dzejoli
 Drusts  2005-03-30 20:07 
Una..nāvītei būtu jāpaspēlējas un tad jāiet chuchēt pusdienslaiks!?:) Vismaz man taa
liekas
 texasmen  2005-03-31 09:08 
Beidz ražot pesimismu, ārā pavasars! Kas sasalis lai paliek smilškastē. Ej tālāk!
 u_n_a  2005-03-31 10:23 
Smieklīgi,bet pesimisms man sanāk tikai uz papīra ;) Patiesībā ir tā kā Drusts saka -
varētu iet paspēlēties smilškastē un darīt vēl kautko tikpat bērnišķīgi jauku...
 _Ievucis_  2005-03-31 14:11 
Manuprāt ļoti labs dzejolīts ar savu domu un izjūtām, sakarīgs. Tā raksta tikai
iemīlējies cilvēks :) jauki.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?