Zaļās ceturtdienas lāsteka.

Es nezinu kur tava laime beidzās,
Es nejūtu kur mana sākties var.
Vai pūpoli, vai purenes, vai skūpsti,
Vai tavi vārdi, sniegā kūstoši...
Vai ceturtdiena zaļa ir vai piektdiena,
Vai pasaka ir dzīve, vai tā- nesaka?
Ka mīla - tikai pašu celta nebrīve!
Es tevi savā sapnī līdzi ņemtu
Lai dienai šai tu nosaukumu aizmirstu,
Un manos maigos apskāvienos,
Kā lāsteka no jumta laimīga,
Bez nožēlas tu manā klēpī iekristu.


24.03.2005