vēl uzspēlēsim...
Vēl uzspēlēsim,
ja Tavā sirdī trāpīsim
... mēs uzsprāgsim ...
dvēseļu drupačiņas
kopā sajauksim...
kā sniegu uz
uguns kausēsim un
malkiem lieliem izdzersim.
Tad saplūdīsim kopā,
jo beigas mūsu mokām
ar sirdīm nesaprastām
un jūtām neatrastām...
| Viedokļi par dzejoli |
| Drusts |
2005-03-16 12:06 |
| ou-jaa.. |
| Drusts |
2005-03-16 12:06 |
| vienkaar$i.. bet ceriigi |
| u_n_a |
2005-03-16 12:52 |
Vai tiešām atkal jau aukstā
cerībā sildam plaukstas?
|
| Drusts |
2005-03-16 15:14 |
| kam Tu to jautaa- par aukstu plaukstsildii$anas ceriibu? |
| u_n_a |
2005-03-16 15:55 |
| man šis pantiņš nebūt nav cerīgs :-( |
| Drusts |
2005-03-16 16:01 |
..un arii taa to vareetu saprast.. tikai - ja ir kautvai pantinj$- tas vien jau ir
ceriigi.. |
| u_n_a |
2005-03-16 16:54 |
| tas jau izklausās cerīgāk... |
| texasmen |
2005-03-17 08:53 |
| Kas nodarijis Tev pāri, burvīgā? Lai viņam pavasaris pienāk pēc Jāņiem :)) |
| u_n_a |
2005-03-17 10:12 |
Aiziešanas klusums,
kļuva tālums,
lūpu sārtums,
vaigu bālums...
trauksme un
kliedziens,
mugrainais spiediens...
pelēkie stāvi,
silueti bāli
rokas apvij
ziediem,
izbirs cauri sniegiem,
lai skrietu pāri,
izkaisot sāli...
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!