…….ziimejumi smiltiis II............................

mēs atvadāmies
mēs kopā skatījām sauli
tā lēca un rietēja mums
[jūŗa tik rāma un klusa
ka aizturam elpu]
mēs atvadāmies
tā luga bija uzraxtīta slikti
un nospēlējām vāji
un dekorācijas tik lētas
ka izskatījās kā īstas
mūsu trupa ir atlaista
tērpus parūkas sirdis un maskas
nododam rekvizītōram
un garderōbē saņemam
dvēseles savas
[putekļi skumjas un krēsla
skatuves čīxstošie dēļi
citvakar pērkam biļetes nu jau
kā skatītāji]

* * *

tā distancēti un iecietīgi
kā jau atskrējušais
aiz finiša lentas
vēroju skriedamus ļaudis
[alus zeltī manu skatu]
viņi vēl domā un cer
ka galā tos gaida
balvas uzvaras un priex
nu jā ja dabū kausu
tad tiešām paveicies
alus zeltā apstājas mirklis
drusku seu un laimītei