Kaisles plīwurs

Ikreiz weroties tawās acīs
Es mirstu.
Sirds puksti skaļi atbalsojas pie elles wārtiem.
Wai tiešām es grēkoju?
Es miršu tawās acīs,
Es tajās nogrimšu.
Nowed mani līdz ekstāzei,
Ļaujies manam augumam.
Mums neizbēgt no šīs nakts,
Jo tālāk es bēgu,
Jo tuwāk tu piekļūsti,
Mēs esam starp swētumu un grēku.
Tu jūties šķīsts, bet es grēkoju.
Tu apgriezi manu dzīwi,
Tu liki iemīlēt,
liki gribēt wairāk,
Tu liki grēkot, jo nepiederu tew.
Es eksistēju, lai tiktu swētīta
Un paralēli maitāta.
Tāpēc šonakt aizbēgšu šķīstā grēcībā.
Prom no tewis
Pretī jaunam grēkam.