Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Depresija

Dziive iet, bet neapstaajas,
Nezinu, kur manas maajas-
Visur ljaunums, visur naids,
Nezinu vairs, kas taads smaids.

Kaa izmiris un neitraals visums,
Gribu es, lai buutu klusums-
Var jau gribeet daudz un dikti,
Ne jau visiem klaajas slikti.

Taas bultas, kuras dziivee raidaam,
Nenes to, ko ilgi gaidaam-
Nav ne laimes, nav arii prieks,
Es zinu, shajaa pasaulee es esmu lieks.




P.S. veltiijums kaadam!
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-06 20:39 
Kaut kur viss šis ir dirdēts. No dažādiem stiliem un autoriem. Vāji tādēļ.
 Wild_Panther  2004-06-06 20:57 
ir ok, tikai dazzaas vietaas var maniit, ka rindinnas ir atkariigas no atskannaam!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?