Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

viegli ar kjemmiiiti pa stiklu VII/2005-03-08



būt cilvēkam tas skan lepni
noskan kā sīknauda uz bāra letes
nu jā visu var saskaitīt
[tu zini mana lepnuma cenu un
tevi es arī nepārmaxāju]

* * *

tu pērc mani ar smaidu
[smaga metāla zelta skaņa]
saņemtais mani atsēdina
[atlikuma nebūs]
ne pacelt ne aiznest
kalēja kaltas važas
mani pieķēdē mirklim
varbūt tam vienīgajam
izpirkts un nopirkts
un pat smaidu

* * *

visskaistākos dārzus
sieviešu un meiteņu rokās
neuzplaucē mīlestība un pavasars
visdāsnākā dārzniece
viskrāšņākās puķes audzē
vienkārša normāla
ierindas un katras dienas
vainas apziņa

* * *

skaties tā meitene dabūja puķi
[tāds kā ne gluži draugs]
un pati atplauka visā
tā it kā būtu
ziedējusi devējam
mēs esam tik nabadzīgi
ne dāvināt ne dāvanas
saņemt vairs protam
pārdodamies lēti
par smaidu un prieku





Viedokļi par dzejoli
 eugen  2005-03-08 19:19 
8. marta pantelji
 morfiass  2005-03-09 00:21 
Cilveeki smaida par ziediem un labi ka vispaar veel smaidiit. Lai smaida, cik tik
lien! Lai smaida!!!*
 LIFE_KILLS  2005-03-09 09:30 
par pārdošanos, ņepārmaksāšanu un nožēlojamu sīknaudu... laikmetīgi un trāpīgi
dafiga...
 Ernijs1  2005-03-09 18:16 
pēdējā
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?