Dzīves straume

Es eju līdzi dzīves straumei,
kas tālu mani nes.
Es straumei ļaujos,
lai jau nes.
Tik brīžiem ceļu kavē
gar krastu mestās problēmas.
Tās liek man apstāties
un pārdomāt jau nopeldēto posmu.
Pat atvaru, kas ceļā pagadās,
nav spēkos manos appeldēt.
Un tad ir grūtāk visu pārvarēt.
Ar katru mirkli vairāk satraucies par to,
cik daudz vēl tomēr jānopeld...
Cik daudz vēl dzīvē jāpārvar,
un cik vēl šķēršļu manā dzīves straumē?