etiides… baltos tonjos..

tukšais rīts gandrīz neviena
aiz loga sniega klajumos
vējš retu reizi atduras
kur aiziet nelaimīgs
kāds agra auksta rīta gājējs
ar nosalušu ēnu

auksts un vējš
sniegs sejā
skatiens piesalis pie sejas
nu nau nekādas dzejas
šādos baltos puteņos
un zilgais ledus acīs
arī tas neko no maiga
teu nepasacīs..

* * *

mūs simtiem reizes iekaroja
karapulki nāca un armijas gāja
izkāva vīrus un darīja savu galveno
darbu un uzdevumu
transportēja gēnus
[sievu kliedzieni un
tiktiko dzimušu bērnu raudas]
te nu sēžu iekarots
[bet ne sakauts]
un anamnēzē rakstīts
iedzimts gēnu konflikts