Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

~Tā esmu es~

Meitene- matiem tumšiem,
Acīm brūnām.
Staigā pa ielu-
Turp- atpakaļ.
Viņai naw wiss wienalga.
Viņa nerunā
Nesmaida, pat nepaceļ acis,
Lai ieskatītos kādam dwēselē,
Jo pārdzīwojusi wiņa ir daudz.
Acis nepaceļ tādēļ,
Ka tajās ir sausas asaras,
Ko newiens neredz!
Tā meitene citu neko nedara,
Kā, tikai telefonā raxta dzejoļus.
Nu gluži, kā- es,
Tā esmu es!
Viedokļi par dzejoli
 wife  2005-01-20 11:03 
es saprotu kā tev sāp....es sajutu.....smagi
 saikne  2005-01-20 14:38 
Varbuut, ja tu paceltu acis un kaads cilveeks silti tev pasmaidiitu,
varbuut...paliktu vieglaak
 Mishelle13  2005-01-20 15:12 
nju droshwien!!!
 texasmen  2005-01-20 16:22 
...bet tev taču nav viss vienalga, tad raksti un esi laimīga! Ja tev ir ko teikt tad
tava dvēsele ir stipra un tai ir ko dot citiem. Dot un būt laimīgai ir dauz patīkamāk
kā ņemt un dzīvot "badā"!
 bettta  2005-01-20 17:27 
Meitene,tev acis ir skumjas,bet tev nav vienalga,tev ir savas domas,tev ir dvesele un
laimi,kad taa reiz atnaak redz tikai tie ar dveeseli redziigie...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?