Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Cunami.

Es noklusēju to, ka vētra bija
Es noklusēju to, ka janvārī lietus lija
Viņa saprata kāpēc, viņa pati juta to
Nepateikto, neredzēto, viņa spēja...

Vējā mati plīvoja, karogi arī
Vēja Māte dzīroja, savu darbu darot
Varot Daba, visu varot
Tumani, Cunami nepievarēsi
Jo Dzīvība ir tā uz ko mēs derēsim
Cerēsim, cerēsim, pret Debesīm
Vēl, vēlu, veļ, Cunami, veļ,
Veļu laiki atnākuši
Klusi, klusi
Dusi, Likteņbērns dusi
Viņa saprata kāpēc, viņa pati juta to
Nepateikto, neredzēto...
Dusi, Likteņbērns dusi...
Viedokļi par dzejoli
 ona_  2005-01-12 16:01 
:))))..nomirt var aiz smiekliem..izskataas,ka gribi pielabinaaties Dabas Garinjam,
kas atbildiigs par Lieliem Notikumiem..un pasham aciis Lapseena Bleezha izteiksme..
 Personiba  2005-01-12 16:18 
Laikam kā veltījums...
 Lodveida_zibens  2005-01-12 16:40 
Nu grūši man. Laikam esmu galīgi sintezējies un šitos koka šūpuļus vairs nespēju
uztvert.
 Ernijs1  2005-01-12 19:38 
Ir labi, bet es pirmās četras rindas izdzēstu!
 issabely  2005-01-12 20:36 
... es gan tieši pirmās četras priekš sevis paturētu
 mazaa_zivtinja  2005-01-12 22:38 
jā, pietiktu ar pirmām četram rindiņām, tajās viss ir pateikts
 Bils  2005-01-13 09:51 
...Ernijs-es arī...:)))...
 Bils  2005-01-13 09:51 
Personība-bingo!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu