Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Zaudējums.

Pasaule salūza zem kājām,
Visapkārt kļuva stindzinoši auksti. Auksti.
JA tu varētu man sirdī
Iedurt visasāko nazi,
Es to gribētu, ļautu.
Tu man iedevi dzīvību
Un atņemt to es dotu tev,
Jo neviens cits to rētu nepiepildīs.
Cik nežēlīgi liktens spēlējās,
Atvēra tas dzelža mūrus,
Ielaida sauli sirdī
Un vējš to visu aiznesa...
Tik cerība kā viesuļvētrā
Sniegapārsla nēsājas pa prātu.
Labāk tu man nazi būtui dūris sirdī,
Labāk es nebūtu pazinusi
Sauli, mieru, uzticēšanos.
Kā liktens nežēlīgi spēlējas,
Jel labāk tu man
Būtu nazi dūris
Nevis neitrāls palicis.
"Tu" vairs nav,
Ir tikai tukšs "Es".
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2005-01-11 11:11 
Tātad manas asociācijas - 2004 gada Sollingen nazis ar nerūsošā tērauda asmeni,
dūriens, žiletes griezums, nesadzīst rētas, pretīga sajūta + nez no kurienes izlec
dzelzs lokomotīve ar pašmasu 100 tonnas. Tā vietā autore šķiet domāja ko citu. Es
teiktu tā, ka salīdzinājumi ir nevietā.
 Bils  2005-01-11 11:45 
....smeldziigi patiesi...
 qkaspars  2005-01-11 13:51 
Man liekas, ka , bet neapvainojies lūdzu , bet tev trūkst mīlestības
 solenne  2005-01-12 17:25 
Jaa, par miilestiibas paarpilniibu nevareetu runaat... kaut gan drizaak taas
nepareizu pielietojumu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?